Saturday, October 13, 2012

i latan dudu

Un puengin Såbalu gi annai mandadaña' i familia gi gima, i tatan-bihu ha ågang todu i famagu'on sa parao estoriåyi siha, taiguihi hagas ha chocho'gui gi kada puengin Såbalu tenga an mandaña' i familia.

Ilekña i bihu: "Famagu'on, atituyi yu' yan gef ekhunguk esti na estoria ni para bai sangåni hamyu. Sa' pot i mampos i guinaiyaku nu hamyu na bai impåtte giya hamyu esti na påsu."

Pues ha chuli' i bihu un låtan dudu ya ha pega gi hilu' lamasa. Ha håtsa hulo' i latan dudu ya ha ungak guatu gi famagu'on ya ha fa'nui siha na tåya' gi san halomña i latan dudu. Mañuli' i bihu meggai na bayogun dångkulu ya sigi ha nå'yi hålom gi latan dudu estaki bulala hulo', pues ha faisen i famagu'on: "Kao bula esta esti latan dudu?" Todudu man oppi "Hunggan Tåta."  Man man magof i famagu'on sa' ma polu gi hinassun-niha na parao ma påtte siempri ni bayogu siha, yan gof yan-niha man hugåndu ni bayogu.

Pues ha chuli' i bihu un kostat påpet ni ha saguan pugas ya ha chuda' i pigas hålum gi latan dudu ni esta bula bayogun dånkulu. Man manman todu i famagu'on annai ma li'e i pigas humålum ya omlat gi latan dudu gi i entalu' siha i bayogun dångkulu. Pues ha faisen i famagu'on: "Kao bula esta esti latan dudu?" Todudu man oppi "Hunggan Tåta." 

Pues ha chuli' i bihu un kostat påpet ni ha saguan unai ya ha sangåni i famaguon haf parao cho'gui, na parao chuda' i inai hålum gi latan dudu ni esta bula bayogun dånkulu yan pugas. Man duda i famagu'on na omlat siempri i inai. Sigi i bihu ha chaochao i latan dudu ya man manman todu i famagu'on annai ma li'e i inai humålum ya omlat gi latan dudu gi i entalu' siha i bayogun dångkulu yan i pigas. Pues ha faisen i famagu'on: "Kao bula esta esti latan dudu?" Todudu man oppi "Hunggan Tåta."

Pues ha chuli' i bihu un buteyan tuba ya ha chuda' hålum gi latan dudu.

Ilekña i bihu: "Li'e sa' esta ilek-miyu na bula i latan dudu, lao atan ha' sa' omlat ha' ta'lu i tiba ni hu chuda' hålum. Esti i latan dudu, kulan i lina'lå-mu. I bayogu ha reprisenti ayu siha i man gof prisisu gi lina'lå-mu, taiguihi i mañaina-mu, mañe'lu-mu, yan siempri un dia, i famagu'on-mu. I pigas prisisu lokkue, kulan i checho'mu yan i man gachong-mu. I inai kulan ayu siha gi lina'la ni ti man gof prisisu, taguihi tråstes yan salåpe'.

I puntu guini, na kada hu faisen hamyu kao esta bula i latan dudu dinanchi ha' i ineppin-miyu. Achukka' tåya' pugas, bula ha' i latan dudu. Achukka tåya unai bubula ha' latan dudu. Lao pot fabot osgi esti fino'hu na i prisisu na puntu, yan un na' fo'na i pigas yan i inai, ti omlat todudu i bayogu siempri gi latan dudu. Dipotsi na un na' fo'na i bayogu."

Pues unu gi famagu'on ha faisen i bihu: "Tata, pues hafa i tiba?"

Chumålek ya ilekña i bihu: "Magof yu' na un faisen yu hagå-hu, hu fa'nunui hamyu, na achukka sen bula i lina'lå-mu, todu i tiempu guaha kåmpu para i tiba!!!"